Kā jau jebkurā citā republikā, arī Užupē ir robežšķērsošanas punkts. Apmeklētāji var doties uz Užupes tiltu, lai apskatītu galveno ieejas vietu rajonā. Turklāt 1. aprīlis ir Užupes neatkarības diena, un tilts ir vieta, kur ikviens var saņemt zīmogu savā pasē. Un visās pārējās dienās šo zīmogu var iegūt uzreiz robežpunktā aiz tilta un Užupes informācijas centrā „Užupis 1 point”. Tāpat visa gada garumā tilts ir galvenā vieta Viļņā, kur var ievietot un atstāt mīlas slēdzeni.
Ja upe ir labvēlīga, jūs varat izaicināt savu likteni zem Užupes tilta, dodoties uz „Liktens šūpolēm”. Šūpošanās laikā ikviens var atklāt vēl kādu labi glabātu noslēpumu — Nāriņu, kas saukta arī par Užupes jaunavu. Vienu reizi nāriņa jau ienira 2004. gada plūdos, bet nu viņa ir atgriezusies drošībā krastmalā. Uzmanieties — leģenda vēsta, ka nāriņa uz Užupi vilinot cilvēkus, bet tie, kas viņas burvībai padodas, paliek tur uz mūžu.
Ja pēkšņi sajūtat, ka jūs pievilina Užupe, tas nav nekāds brīnums. Dodieties uz savādo telpu – Užupes tūrisma un informācijas centru – un tajā esošo fotoattēlu, artefaktu un stāstu par apkaimi maģija iedarbosies uz jums. Paņemiet kaut ko sev līdzi, ko vēlāk atcerēties, nosūtiet pastkarti draugam ar reto Užupes zīmogu vai pajautājiet kādam vietējam par apkārtnes dīvainībām.
1996. gadā studentu grupa no Viļņas Mākslas akadēmijas nodibināja mākslas kopienu, kas atrodas ārpus ēkas pagalmā, blakus Viļņeles upei. Inkubators saņēma vietējo iedzīvotāju un pilsētas varas iestāžu atbalstu; tāpēc 2002. gadā mākslinieku kopiena apvienojās ar Viļņas pilsētas pašvaldību, lai izveidotu Užupes mākslas inkubatoru. Užupes mākslas inkubators ir pazīstams ar skulptūru izstādīšanu, kas laiku pa laikam tiek nomainītas. Dodieties turp, lai apskatītu darbus, kas pārsteidz, iedvesmo un liek jums pasmieties vai pat justies mazliet neērti.
Kādreiz klosteris bija slavens ar savu plašo bibliotēku, šodien tā ir Viļņas Mākslas akadēmijas mājvieta. Atmosfēra ir liberāla, radoša un piepildīta ar pozitīvām vibrācijām. Bijušā klostera pārupē atrodas Tibetas laukums ar mandalas skulptūru. Dodieties pāri upei uz Užupi pa tiltu, kuram nav nosaukuma, un kas ir noslogots ar tikko apprecējušos pāru atstātajām mīlestības slēdzenēm.
Centrs, kas nosaukts leģendārā režisora Jonasa Mekas, Užupes Republikas goda pilsoņa vārdā nes visas mākslas avangarda karogu. Tajā apskatāmi laikmetīgās mākslas kustības Fluxus priekšteču Jonasa Mekas un Jurgis George Mačiūnas darbi, kā arī citu laikmetīgo mākslinieku īslaicīgās izstādes, kas eksperimentē ar jauktu mediju darbiem. Pievienojieties izglītojošajam projektam un uzziniet vairāk par Fluxus būtību.
Pilsētas leģenda vēsta, ka ideja par eņģeļa skulptūras izvietošanu šajā vietā piederēja Dalailamam, ko viņš reiz izteicis kādā no savām apmeklējuma reizēm pilsētā. Taču patiesībā ideja par eņģeļa skulptūru radās laikā, kad vietējie iedzīvotāji meklēja veidu, kā pieminēt mākslinieku un aktīvo vietējās sabiedrības pārstāvi Zenonu Šteinu. Viņš bija viens no tiem, kurš palīdzēja kādreiz nolaisto un bīstamo rajonu pārvērst par mūsdienās pazīstamo Užupi — īstu sargeņģeli.
Kā jūs vienā manifestā varētu raksturot Užupes bohēmisko dzīvesveidu? Lai to uzzinātu, aplūkojiet Užupes konstitūciju. Tās 41 punkts palīdzēs jums izprast, kas darās vietējo iedzīvotāju galvās — kaimiņvalstīm patiešām ir taisnība, ka: „Ikvienam ir tiesības būt unikālam”. Konstitūciju Romas Lileikis un Tomas Čepaitis uzrakstīja tikai trīs stundās un pēc tam publicēja uz plāksnes Paupio ielas sākumā.
Tagad konstitūcija iztulkota vairāk nekā 50 valodās, un saviem apmeklētājiem tā ļauj izprast noteikumus, pie kuriem zvērējuši Užupes vietējie iedzīvotāji. Jo „Cilvēkam ir tiesības dzīvot līdzās Viļņeles upei, bet Viļņeles upei ir tiesības plūst cilvēkam garām.”
Šajā mazajā studijā tiek atdzīvināta senā keramikas māksla. Ar viduslaiku rīku palīdzību ģildes meistari pēc arheoloģiskajiem atradumiem ir rekonstruējuši keramikas priekšmetus. Dodieties apskatīt pastāvīgo izstādi; ģildes dibinātāji labprāt pastāstīs apmeklētājiem daudz stāstus. Labākais veids, kā uzzināt par viņu vēsturi, ir iemalkot kafiju, kas tiek pasniegta rekonstruētā krūzē, un pat iemēģināt roku tās izgatavošanā.
Kopš 1824. gada šeit pastāvošā baznīca ir tik niecīga, ka tā gandrīz saplūst kopā ar blakus esošajām mājām. Atrodiet un nokļūstiet līdz tai, un balvā un jūs saņemsiet brīnišķīgu skatu no kalna virsotnes. Padomju laikos baznīca tika pārveidota par skulptūru izgatavošanas darbnīcu. Mūsdienās šeit mitinās neliela Baltkrievijas katoļu kopiena, un mise notiek poļu un baltkrievu valodā.
Viens no Viļņas augstākajiem kalniem savu nosaukumu ieguvis no vārda lapene — augu veidojuma dārzā, kuru vēl aizvien var apskatīt arī šodien. 1933. gadā to uzcēla Viļņas vietējā iedzīvotāja Melānija Dluska, ko pēc tam izmantoja viņas vīrs eksotisku augu audzēšanai. Lai gan pilsētas dome viņai nekad nebija devusi atļauju lepenes būvei, tas viņu neapturēja. Skats no šejienes ir gana iespaidīgs, turklāt jums nebūs daudz jākāpj, ja vienkārši dosieties uz Užupes ģimnāziju, lai no turienes pa kāpnēm izietu uz takas.
Nesatraucieties, ja domājat, ka esat nomaldījušies kādā attālā ciematā. Jūs vēl aizvien atrodaties citā Užupes ekscentriskajā daļā. Izjūtiet, kā laiks apstājas, dodoties uz Baltasis Skersgatvis. Ielas koka mājas un dārzi atveido apkaimes seno vēsturi. Varat apskatīt, kā izskatījās pirmās mājas Užupē.
Lai gan kapsētas apmeklējums, iespējams, nav jūsu apskates vietu saraksta augšgalā, tomēr došanās uz Bernardīnu kapsētu ir noteikti tā vērta. Tā kā kapsēta atgādina parku, 19. gadsimtā tā bijusi iecienīta pastaigas vieta. 1810. gadā izveidotā kapsēta kalpo kā atdusas vieta daudzām slavenām personībām, piemēram, gleznotājiem Kanutijam Rusieckim un Vītautam Kairiūkštim, kā arī profesoram Leonam Borovskim.